Pirmās ziņas par Jūrmalu kā kūrortu fiksētas 1783. gadā, kad uz Kaugurciemu sāka braukt pirmie atpūtnieki – Kurzemes muižnieki. Pamazām Eiropā dzima mode uz peldēšanos un atpūtu pie jūras, līdz ar to Rīgas Jūrmala kļuva arvien populārāka. Jūrmala kā kūrorts aktīvi sāka attīstīties 19. gadsimta sākumā, kad pēc kara ar Napoleonu uz šejieni atgūt veselību sāka braukt Krievijas armijas virsnieki. 
 

Jau 18. gadsimtā ar saviem dziednieciskajiem ūdeņiem un dūņām bija pazīstama Ķemeru apkaime. Oficiāli Ķemeri ieguva kūrorta statusu 1838. gadā, kad šeit tika uzcelta pirmā ūdensdziedniecības iestāde. 1928. gadā Ķemeriem tika piešķirts pilsētas statuss, bet 1971. gadā, pateicoties ārstnieciskajiem faktoriem, Ķemeri ieguva Vissavienības kūrorta statusu.
 

1879. gadā Dubultos tika atklāta sanatorija „Marienbāde” – pirmā ārstniecības iestāde ar vannām. Sanatorijas pastāvīgais ārsts doktors Nordštems sāka pielietot ārstēšanā klimata terapijas metodes, izrakstot pacientiem skrējienus pa pludmali, peldēšanos jūrā un vingrošanu svaigā gaisā. Jūrmalas uzplaukuma laiks ir 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums, jo tieši tad tika uzbūvēta lielākā daļa koka arhitektūras „pērlīšu”, kūrorta un kultūras iestāžu. Ļoti populāras bija ārstniecības iestādes ar vannām, kurās atradās uzsildīts jūras ūdens. 

Melluži un Asari bija slaveni ar saviem zemeņu dārziem. To stādi Asaros tika ievesti no Francijas, un zemenes pārdeva ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet vagonos transportēja arī uz Rīgu un Pēterburgu. 1920. gadā septiņu rajonu teritorijai – no Priedaines līdz Kauguriem – tika piešķirts nosaukums Rīgas Jūrmala, bet 1959. gada 11. novembrī tika izveidota Jūrmalas pilsēta, kas apvienoja Rīgas Jūrmalu, Ķemerus un Sloku.
 

Jūrmalas arhitektūras vēsture
 

Jūrmalu ar pilnām tiesībām var nosaukt par arhitektūras brīvdabas muzeju. Šobrīd kultūras pieminekļu statuss ir piešķirts vairāk nekā 4000 ēkām. Jūrmalas koka apbūve pamatā veidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, un tā rāda visu arhitektūras stilu paleti: eklektismu, neoklasicismu, jūgendstilu, „art deco”, tautisko romantismu, funkcionālismu. Taču visi šie stili tiek lauzti caur Jūrmalas prizmu, radot absolūti neatkārtojamo Jūrmalas arhitektūras tēlu. Tas ir viegls, elegants un priecīgs – ar kokgriezuma mežģīnēm, tornīšiem, vēja rādītājiem, verandām un krāsainām vitrāžām logos. 
 

Jūrmalas koka arhitektūra ir atzīta par unikālu visas Eiropas mērogā. 1988. gadā Eiropas Padome Jūrmalas vēsturisko centru un daļu no koka arhitektūras apbūves iekļāva UNESCO Dabas un kultūras pieminekļu sarakstā.